Kā ikviens (jā, pat Jūs!) var iemācīties gatavot

Vai Jūs jokojat, ka esat “briesmīgs pavārs”, kamēr notiesājat kārtējo ķīniešu ēdiena kārbiņu? Vai Jūs vienmēr sakāt, ka Jums ir jāiemācās gatavot, taču Jums nav laika? Rakstu sagatavojām sadarbībā Latvijā lielāko recepšu portālu – labigarso.lv

Ja Jums nekad tas nav mācīts, gatavošanas ieraduma veidošana var šķist biedējoša. Es to zinu, jo arī es esmu mocījies virtuvē. Lielāko daļu savas dzīves esmu pavadījis, izdzīvojot no tītara un majonēzes sendvičiem, sasaldētas picas un restorāna maltītēm. Kad man ir izdevies sakopot pietiekami daudz motivācijas, lai kaut ko pagatavotu, es vienkārši uzvārīju pastu.

Tagad ir acīmredzams, ka atrunas, kuras es atradu, ir smieklīgas, taču es atceros, cik grūti bija pat vēlēties izmainīt dzīvesveidu zināšanu trūkuma, kā to paveikt, dēļ. Galu galā, pēc gadiem ilgu mēģinājumu un kļūdu jūras, es atklāju, kā izmainīt savus paradumus. Tagad ar programmu “Feast Bootcamp”, es un mana biznesa partnere Nadia palīdzam cilvēkiem attīstīt ēst gatavošanas mājās paradumus. Pusotru gadu darbojoties šajā biznesā, mēs esam dzirdējuši jebkuru atrunu, ko vien var iedomāties, kad runa ir par to, kāpēc ēst gatavošana ir tik grūta. Tomēr, neuztraucieties – mēs arī esam piedzīvojuši, kā cilvēki pārvar savas bailes kļūt par pārliecinātiem, spējīgiem mājas pavāriem.

Kā atmest atrunas un iemācīties gatavot

Pirmais solis ilgstošu ēst gatavošanas paradumu izveidē ir pieņemt izaicinājumus un nākt klajā ar racionāliem lēmumiem. Te ir apkopoti daži sastopamākie iemesli, kāpēc cilvēki saka, ka viņi nevar gatavot, kā arī padomi, kā tos pārvarēt.

Pirmā atruna – man nav laika

Šī atruna ir ļoti populāra, un mēs izmantojam šo pamatojumu, lai izvairītos ne tikai no gatavošanas. Lai pārvarētu šo šķērsli, galvenā lieta, kas ir nepieciešama, ir izmainīt domāšanu.

“Man nav laika” ir tikai prioritāšu jautājums. Ja iemācīties gatavot Jums nav prioritāte, tad Jums lemts ciest neveiksmi, lai kā Jūs censtos. Ja gatavošana Jums ir svarīga, Jūs varat atrast laiku, pārceļot citas aktivitātes. Piemēram, pirms es iemācījos gatavot, nākot mājās no darba, es katru vakaru skatījos televizoru. Kad es teicu, ka man nav laika pagatavot vakariņas, es patiesībā domāju, ka labāk noskatīšos vēl vienu “It’s Always Sunny in Philadelphia” sēriju, nekā gatavošu ēst. Novērsiet šo šķērsli sekojošā veidā:

  1. Uzrakstiet to uz papīra. Sāciet pierakstīt, ko Jūs darāt katru dienu, kad pārnākat mājās, kopā ar aptuvenu laiku, cik patērējat, veicot katru aktivitāti. Neizlaidiet neko. Vai Jūs dodaties iedzert ar draugiem? Skatāties televīziju? Spēlējat spēles savā telefonā? Pierakstiet visu.
  2. Izvirziet prioritātes. Nākamais solis – paskatieties uz katru aktivitāti sarakstā un padomājiet, vai tā ir vai nav svarīgāka par to, lai pagatavotu sev veselīgu maltīti. Varbūt Jūs varat ietaupīt 30 minūtes, kuru laikā skatāties televīziju, vai arī nespēlēt “Angry Birds”. Atrodiet laiku.
  3. Izmēģiniet! Ieguldiet enerģiju vienas nedēļas izmēģinājuma periodā, kura laikā Jūs iesaistāties ēst gatavošanas aktivitātēs, tā vietā, lai to laiku patērētu mazāk svarīgam uzdevumam. Kad nedēļa ir galā, turpiniet vēl nedēļu – un tā tālāk.

Otrā atruna – man nepatīk mazgāt traukus

Tas ir pilnīgi pamatoti, tā kā daudziem cilvēkiem nepatīk uzkopšana kā tāda. Taču Jūs ejat dušā, vai ne? Kā dzīvas radības, mēs rūpējamies par savu tīrību, lai mēs varētu dzīvot un justies labāk. Jūs varat piemērot tādu pašu domāšanu trauku mazgāšanai.

Te ir trīs ļoti vienkāršas pieejas, ar kurām Jūs varat atspēkot šo atrunu:

  1. Apvienojiet trauku mazgāšanu ar ēst gatavošanas procesu. Gandrīz vienmēr atliek kāds brīvs laiks, kad Jūs gatavojat ēst, piemēram, kad ēdiens cepas cepeškrāsnī vai sautējas. Izmantojiet šīs brīvās minūtes, lai tiktu galā ar traukiem.
  2. Mainiet savu domāšanu. Padomājiet par to, ka trauku mazgāšana var būt laba iespēja, nevis apnicīgs mājas darbs. Es nolēmu pārvērst trauku mazgāšanu notikumā, kas man palīdz pārslēgties pēc aizņemtas darba dienas. Šķīvju un katlu mazgāšana var būt garlaicīga, taču tā arī sniedz laiku, lai atbrīvotu prātu, kamēr Jūsu rokas veic darbu. Uzlieciet mūziku, dejojiet, kamēr Jūs mazgājat traukus, un pārvērtiet to jautrā, relaksējošā pieredzē.
  3. Identificējiet, kas var nākt palīgā. Ja nekā citādi neizdodas, tie, kas dzīvo kopā ar citiem cilvēkiem (dzīvokļa biedriem, ģimenes locekļiem vai partneriem) var apmainīties ar ēst gatavošanas un trauku mazgāšanas pienākumiem, lai padarītu darba nastu vieglāku ikvienam.

Tiklīdz Jūs apvienosiet trauku mazgāšanu ar ēst gatavošanu, šie uzdevumi kļūs par dabisku procesa sastāvdaļu un Jums nebūs jādomā par mocībām.

Trešā atruna – es nekad neesmu mācījies gatavot ēst

 Daudzi pieaugušie (it īpaši, jaunieši), kas virtuvē jūtas komfortabli, ir uzauguši ar vecākiem vai citiem radiniekiem, kas daudz gatavojuši. Bērnībā, viņi sāka ar mazumiņu, varbūt vienkārši pārsita olu čaumalas vai samiksēja ingredientus. Laikam ejot, tie kļuva kompetenti un viegli tika galā ar sarežģītākām receptēm. Ja Jūsu vecāki Jums nemācīja gatavot, Jūs varat izmainīt šo pieredzi (un nē, Jums nav jāpārvācas atpakaļ pie mammas un tēta). Lūk, kā Jūs to varat darīt:

Sāciet ar mazumiņu. “Feast” programmā, Nadia un es rekomendējam, lai visi iesācēji – studenti sāk ar kaut ko pavisam, pavisam mazu, piemēram, paņem katliņu un uzliek to uz plīts katru dienu. Tas arī viss. Tikai darot to nedēļu, viņi var sākt uzvārīt ūdeni, pievienot ingredientus un tiešām kaut ko pagatavot. Viens students izvēlējās sākt ar to, ka uzlika šķīvi uz galda. Cits students vienkārši atvēra ledusskapi katru dienu vienā un tajā pašā laikā. Iesākot ar mazumiņu, viņi izveidoja pamata ieradumus, kas galu galā noveda pie pārliecinātības virtuvē.

Esiet reālistisks. Kad cilvēki bez jebkādas kulinārās pieredzes cenšas iemācīties gatavot, viņi kļūdaini domā, ka viņiem jāzina modernas receptes un tehnikas no zila gaisa. Savā pirmajā mēģinājumā, viņi parasti salaiž visu grīstē, gatavojot kaut ko sarežģītu, jūtas satriekti un padodas. Taču “mācīties gatavot” nenozīmē studēt vai lasīt instrukcijas – tas nozīmē, darīt. Jūs iemācīsieties jaunas iemaņas un darbosieties efektīvāk progresējot. Tas atkarīgs tikai no regulāriem laika ieguldījumiem.

Ceturtā atruna – man nepatīk iepirkt produktus

 Arī šai atrunai ir pamatojums – iepirkt produktus ir dārgi, aizņem daudz laika un var būt apgrūtinoši atrast laiku savā aizņemtajā grafikā. Taču lielākā daļa cilvēku, kas gatavo ēst regulāri, nemaz tik ļoti neiebilst pret produktu iepirkšanu.

Te ir daži veidi, kā padarīt to mazāk garlaicīgu:

Nodrošiniet savu virtuvi ar krājumiem. Ieguldiet laiku un naudu, lai nodrošinātu svarīgu ēst gatavošanas ingredientu krājumus, piemēram, garšvielas, miltus, cukuru, utt. Šādā veidā, iepirkumu saraksts ir mazāks, jo iknedēļas došanās uz veikalu ietver tikai preču, kas ātri bojājas, iepirkšanu.

Ieplānojiet tam laiku. Daudzi rūdīti mājas pavāri izveido savu iepirkšanās rutīnu tā, lai viņiem nav jāpārveido viss savs grafiks katru nedēļu. Tādā veidā, ir vieglāk ieviest produktu iepirkumus savā regulārajā rutīnā tā, lai tas nekļūst par lielu apgrūtinājumu.

Apgūstiet veikala plānojums. Jo labāk Jums zināms Jūsu iecienītā veikala plānojums, jo ātrāk Jūs varat atrast visu, kas nepieciešams. Gandrīz katram veikalam valstī ir līdzīgs plānojums, kurā augļi un dārzeņi atrodas priekšā, piena produktu sadaļa – pretējā veikala pusē, ledusskapju ielenkumā, un iepakotie ēdieni – vidusdaļā. Praktizējiet saraksta izveidi, kas atbilst šim izkārtojumam, un virzieties cauri katrai veikala nodaļai metodiski, lai Jums nav jāriņķo turp un atpakaļ.

Piektā atruna – man nepatīk meklēt receptes un nezināt, ko pagatavot

Lai gan tā var šķist, ēst gatavošana nav balstīta vien uz receptēm. Receptes ir vienkārši soļu sērija, kurus kāds kādreiz izmantojis, lai pagatavotu maltīti, kas ir uzrakstītas, lai tās varētu atkārtot. Pamata receptes reti kad ir “akmenī kaltas” – ir viegli mainīt dažādus ingredientus, lai pielāgotu maltīti savām vajadzībām un tik un tā iegūtu garšīgu rezultātu. Daudzas vienkāršas receptes seko tām pašām pamatformulām, izmantojot dažas super vienkāršas tehnikas.

Lūk, kā Jūs varat izvairīties no slazda “atrast perfekto recepti”:

Improvizējiet. Es reti izmantoju receptes nedēļas laikā. Mans iecienītais ēdiens ir vienkārši cepti dārzeņi ar proteīniem un graudaugiem. Dārzeņi vienmēr mainās, atkarībā no tā, kas ir pieejams. Es glabāju sasaldētu vistu un garneles, lai tās pievienotu, un manos krājumos vienmēr ir rīsi vai pasta. Tad es vienkārši pievienoju jebkādas garšvielas un mērces, kas ir manā ledusskapī, lai piešķirtu maltītei garšu. Tas nav nekas glauns – patiesībā, tā pat īsti nav “recepte”, taču tas ir ātri, garšīgi, veselīgi un vienkārši. Sniedziet sev iespēju improvizēt ar ingredientiem un gatavošanas veidiem kas Jums patīk vislabāk, un atcerieties, ka nepastāv viens, pareizs gatavošanas veids.

Esiet reālistiski. Ja Jums ir jāizmanto recepte, atcerieties, ka Jūsu mērķis nav pagatavot kaut ko glaunu katru reizi – Jums vienkārši jāpagatavo laba, apmierinoša maltīte. Pēc virtuvē pavadīta laika, Jūs attīstīsiet pamata procesu izpratni, no kā sastāv ēst gatavošana, un jutīsieties komfortabli, izmantojot savas iemaņas, lai eksperimentētu.

Sestā atruna – es nezinu pareizās tehnikas

Neesi drošs par “pareizo” veidu, kā turēt lāpstiņu? Kuru tas uztrauc?

Tik ilgi, kamēr negriežat nost savus pirkstus, viss Jums būs kārtībā. Atstājiet uztraukumu par profesionālajām tehnikām profesionāliem pavāriem. Ja Jūsu metodes neliek Jums apskādēt savu ķermeni, tās būs pietiekami labas, gatavojot pamata maltītes. Turklāt, Jūs iemācīsieties trikus un tehnikas, kad sāksiet darboties.

Te ir divas svarīgas lietas, kas Jums jādara, kad neesat drošs par savām iemaņām virtuvē:

  1. Vienkārši dariet! Ēdienu gatavošas kļūdām ir plašas robežas. Un, pat ja Jūs salaidīsiet visu grīstē, tās labojot, Jūs iemācīsieties kaut ko nākamajai reizei.
  2. Meklējiet atbildes. Kad Jums tiešām nepieciešama palīdzība, vērsieties pie “Google”. Izrādās, visas pamata tehnikas, kuras Jums būtu vajadzīgas, ir pieejamas tiešsaistē par brīvu.

Septītā atruna – es vienkārši esmu slikts pavārs, tas man ir asinīs

Labā ziņa – spēja gatavot ēst ir mūsu gēnos. Mūsu garšas izjūta ir attīstījusies, lai palīdzētu mums saprast, ar ko barot savu ķermeni (un no kā izvairīties ēšanā). Ikvienam ir pavāra intuīcija, tā vienkārši var būt mazliet ierūsējusi, ja neesat radis gatavot.

Iepazīstieties ar faktiem. “Catching Fire: How Cooking Made Us Human” autors Richard Wrangham skaidro, ka Homo ģints (Homo – Sapien ģints) attīstījusies mūsu uguns kontrolēšanas un ēst gatavošanas spēju rezultātā. Gatavojot ēdienus, mūsu ķermeņi, smadzenes, laika lietojums un sociālās dzīves tiek mainītas. Jūs ne tikai esat pavārs no dabas, ēst gatavošana ir liela daļa no tā, kas padara Jūs par cilvēku.

Attīstiet savu intuīciju. “Feast Bootcamp”, mēs sakām studentiem izvēlēties divas jebkuras garšvielas un sajaukt tās kopā ar kaut ko maigu pēc garšas, piemēram, rīsiem. Reizēm šī kombinācija Jūs pārsteigs un garšos lieliski. Citas reizes, garšos dīvaini. Tā ir Jūsu pavāra intuīcija darbībā.

Atcerieties, ko esat iemācījies. Jo biežāk gatavosiet, jo vairāk Jūsu mēle atcerēsies dažādu ingredientu garšas nianses, un Jūs izstrādāsiet automātisku nepatiku pret garšām, kas nesader kopā.

Astotā atruna – Es vienreiz centos kaut ko pagatavot, un tas izdevās šausmīgi

Šāda veida melnbaltā domāšana nelīdzēs Jums ne virtuvē, ne kur citur. “Neveiksme” nemaz īsti nav neveiksme, tā ir nepieciešama mācīšanās procesa daļa. Ir pilnīgi dabiski, ka Jūsu pirmais mēģinājums virtuvē nebūs tik panākumu bagāts.

Lai palīdzētu Jums pārslēgties no “visu vai neko” domāšanas, paturiet prātā:

Atcerieties – tas aizņem laiku. Vai Jūs bijāt “Tour de France” riteņbraucējs pirmo reizi, kad uzkāpāt uz divriteņa? Diez vai. Kad kaut ko darāt pirmoreiz, tas vienmēr ir sarežģīti. Ēst gatavošana pirmo reizi var šķist īpaši grūta, tā kā Jūs varbūt izšķiedīsiet daļu pārtikas vai mocīsieties, ēdot viduvēju maltīti. Taču izmantojiet šos momentus kā iespēju atcerēties visas tās reizes, kad mācījāties ko jaunu – varu saderēt, ka tagad Jums daudz labāk izdodas sasiet kurpju šņores, nekā tad, kad bijāt bērns, vai ne? Paturiet prātā, ka katra neveiksme ir mācībstunda, kas padarīs Jūs par labāku pavāru, tā kā nākamreiz Jūs zināsiet par iespējamo kļūdu un spēsiet to novērst.

Ticiet, ka labāk ir kaut ko darīt, nekā nedarīt neko. “Feast Bootcamp” studente nesen dalījās savā pirmajā ēst gatavošanas pieredzē. Viņa gatavoja vakariņas sev un pieļāva dažas kļūdas: viņa aizmirsa noņemt mizu no bietēm un pārgatavoja dažus dārzeņus cepeškrāsnī. Tomēr, viņa bija sajūsmā! Viņa saprata, ka, pat ja maltīte ir mazāk kā perfekta, viņa tomēr bija veiksmīga, jo vispār gatavoja. Nav brīnums, ka nākamā maltīte, kuru viņa centās pagatavot, bija daudz labāka.

Devītā atruna: mana virtuve ir pārāk maza

“New York Times” ēdienu žurnālists Mark Bittman ļoti labi spēj šo atrunu atspēkot. Viņš saka, ka izmantot draņķīgu virtuvi kā atrunu negatavot ēst ir tas pats, kas teikt, ka Jūs nevarat nodarboties ar sportu ziemā, jo Jums nav pilnībā nodrošinātas trenažieru zāles mājās. Lai gan būtu labi, ja būtu vairāk vietas un labāki instrumenti un ierīces, Jūs būtu pārsteigts atklāt, cik daudz varat paveikt ar ierobežotiem līdzekļiem.

Te ir dažas viltības, kā darboties mazā virtuvē:

  1. Izmantojiet savu plīts virsmu kā darba virsmu (ņemot vērā, ka izmantojat tikai cepeškrāsni, protams!) Nolieciet tīru pamatni uz plīts virsmas vai izmantojiet lielu dēlīti.
  2. Glabājiet salokāmu galdu skapī. Tas palīdzēs ekonomēt papildus vietu.
  3. Esiet radoši ar uzglabāšanas kārtību. Piemēram, izmēģiniet āķīšus sienā, lai pakārtu tajos savus katlus vai izmantojiet nažu paliktni, lai glabātu savus nažus.
  4. Fokusējieties uz vienkāršām receptēm ar ierobežotu ingredientu skaitu. Tās ne tikai ir vieglāk pagatavojamas, tās arī pieprasa mazāk vietas, lai tās pagatavotu.

Noslēgums Te ir uzskaitīti slavenākie šķēršļi, kas traucē cilvēkiem gatavot un kā pārvarēt tos vai mainīt savas domas. Visi iemesli, kāpēc mēs izvēlamies negatavot, viegli atkāpjas, kad mēs sākam gatavot regulāri (vienkārši sāciet!), iesākumā maziem solīšiem, mainiet savu domāšanu, un ļaujiet sev mācīties pakāpeniski. Izveidojiet paradumu sākt ar mazumiņu un Jūs redzēsiet, ka šķēršļi atkāpsies. Diezgan drīz, Jūs būsiet pieredzējis pavārs, kas dzīvos veselīgi, priecīgi un garšīgi visu atlikušo dzīvi.